E-kurss

3. Demokrātijas kultūra skolā

Pirmais solis ceļā uz demokrātijas kultūras stiprināšanu skolā ir izpratne par tās nozīmību. Demokrātijas kultūra ir iedzīvotāju vēlme un spēja aktīvi, individuāli un kopā piedalīties sabiedrisku lietu pārvaldībā.

Demokrātijas kultūru raksturo iedzīvotāju aktīvs, efektīvs un ilglaicīgs ieguldījums kopējā labuma un kolektīvo lēmumu veidošanā. Demokrātiskas kultūras attīstība sabiedrībā nav vienkārša. Tās pamatā ir pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu spontānas un autonomas iesaistīšanās formas, kas bieži saskaras ar nepiemērotiem, neelastīgiem birokrātiskiem procesiem, jēgpilnu iesaistes mehānismu trūkumu.

Demokrātijas kultūras skolā, tāpat kā sabiedrībā kopumā, uzdevums, pirmkārt, ir palīdzēt indivīdiem saprast, ka viņi ir daļa no sabiedrības vai, precīzāk, vairāku sabiedrību kopuma, sākot no šaurām vietējām kopienām un beidzot ar plašu valsts un globālā mēroga sabiedrību. Otrkārt, tai ir jāpalīdz iedzīvotājiem un skolēniem apgūt tādas kompetences, kas vienlaikus veicina gan indivīda, gan sabiedrības intereses, tā nodrošinot to harmonisku attīstību.

 “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030” un „Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” uzsvērts, ka skolas kā vietējās kopienas sociālās un kultūras dzīves centra viena no funkcijām ir attīstīt un piedāvāt iekļaujošu, cieņpilnu un demokrātisku vidi. Šādas skolas veidošanā nozīme ir gan skolas pārvaldībai, gan ikdienas dzīves norisēm skolā, gan mācību satura un mācību darba organizācijas jautājumiem. Demokrātijas kultūra skolā izpaužas VISU izglītības procesā iesaistīto vēlmē un spējā aktīvi līdzdarboties procesos, kas viņus ietekmē. Demokrātijas kultūras atslēgas vārdi ir sadarbība, līdzatbildība, kolektīvi lēmumi.

 “Demokrātiskā pieeja skolā, mācību saturā un mācību darba organizācijā balstās uz vispārzināmiem demokrātiskiem principiem: skolotāji un skolēni ir līdzvērtīgi procesa dalībnieki, viņi cits citu ciena un respektē, ievēro cits cita tiesības, bet vienlaikus arī sadala atbildību par galarezultātu.” D. Nīmante, LU profesore

Noskatieties semināra “Attiecību kultūra skolā: skolotāji, skolēni, vecāki – vai demokrātija ir iespējama?” lekcijas secinājumu daļu, kurā lektore portāla uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa kopsavelk demokrātijas kultūras skolā izaicinājumus un iespējas!

Demokrātijas kultūra skolā (2021)

Skolotāju daudzkultūru kompetences pētniecisko rakstu krājuma 2020. gada nogales izdevumā aktualizētas kompetences kā ietvars, ko veido vērtības, attieksmes, prasmes, kā arī zināšanas un kritiskā domāšana

Visos minētajos elementos nozīmīga loma ir pilsoniskajai pratībai un tādām attieksmēm kā dzinulis mācīties, pilnveidoties un ieguldīties primāri vietējā kopienā un sekundāri reģionālā un valsts līmenī. Te izceļama pilsoniskā audzināšana kā pratības formētājs, nostiprinot prasmi pieņemt kritiskus un argumentētus lēmumus, kā arī prasmi saskatīt daudzpusību.

Pieci pilsoniskās audzināšanas elementi

1. Pilsoņu audzināšana izglītības sistēmā ir jāīsteno no pirmsskolas līdz 12. klasei.
Katru mācību gadu skolēniem jāapgūst jaunas zināšanas un jānostiprina jau iepriekš apgūtās, jāizmēģina daudzi procesi, jāveido ideāli, vērtības un attieksmes, ikdienas mācību procesā jāpārbauda, ko dzīvē nozīmē aktīva pilsoniskā līdzdalība.
2. Īpaša nozīme ir jāpievērš pilsoniskās kompetences attīstībai.
Tas ir – jāpievēršas zināšanām, procesiem, vērtībām un attieksmēm, kas ir būtiskas demokrātijai.
3. Aktīva pilsoniskā līdzdalība.
Pilsoniskā līdzdalība ir motivēta indivīda darbība, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrisko kārtību. Tā balstās uz noteiktu pilsonisko prasmju apguvi: prasmi izmantot savas zināšanas, darbojoties dažādās organizācijās, pasākumos un citās aktivitātēs izglītības iestādē, vietējā kopienā un valstī.
4. Prasme piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, izejot visus lēmuma pieņemšanas posmus:

  1. problēmas atklāšana un definēšana,
  2. situācijas analīze, informācijas vākšana un apstrāde,
  3. problēmas precīza formulēšana,
  4. alternatīvu variantu izstrādāšana un novērtēšana,
  5. labākā varianta izvēle,
  6. lēmumu īstenošana,
  7. lēmumu rezultāta novērtēšana.

5. Mācīties demokrātiju reālā darbībā. Lai panāktu labas, auglīgas cilvēciskas attiecības, jāievēro demokrātijas būtība:

  1. būt kopā,
  2. aktīva saruna – katram ir iespēja izteikt savu viedokli,
  3. sadarbība – kopīga lēmumu pieņemšana,
  4. atbildība.

Demokrātija ir ne tikai mērķis, bet arī ietvars un process izglītības iestādē. Līdz ar to, lai varētu runāt par mācību procesu, vispirms uzmanība ir jāpievērš mehānismiem (organizācijām) skolā, kas sekmē demokrātijas īstenošanos.

Skolēnu balss

Būtisks skolēnu līdzdalības mehānisms skolā ir skolēnu līdzpārvalde vai pašpārvalde. Pastāv divu veidu skolēnu līdzpārvalžu modeļi – darbojas visi skolēni, kuri to vēlas, un darbojas skolēni, kurus izvirza klase, skolotājs u. tml.

  • Pirmais modelis: līdzpārvaldē darbojas visi skolēni, kuri to vēlas. Šis modelis nodrošina demokrātijas principu ievērošanu. Katram ir dota iespēja piedalīties, darboties, uzņemties atbildību par notiekošo skolā. 
  • Otrais modelis (raksturīgs lielākajā daļā Latvijas skolu): no katras klases tiek ievēlēts viens vai divi pārstāvji, kuri piedalās skolēnu pašpārvaldes darbā, tāpēc aktuāls kļūst jautājums – kādi skolēni parasti tiek ievēlēti? Tie ir skolēni, kuri labi mācās, kuriem nav uzvedības problēmu, kuri ir tīkami skolotājiem. 

Noskatieties video “Pašpārvalde un līdzdalība” un “Pašpārvaldes darbības jomas”, kuros padziļināti skaidrota skolēnu pašpārvalžu loma skolā!

https://www.youtube.com/embed/V40jkwzyv0c
Pašpārvalde un līdzdalība (VISC, 2021)		https://www.youtube.com/embed/fyMKwp44iNI
Atbalsts pašpārvaldēm: Pašpārvaldes darbības jomas (VISC, 2021)

Vecāku un pedagogu balss

Skolas padome
Tā ir koleģiāla institūcija, kas:
(1) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai skolā;
(2) sniedz priekšlikumus jautājumos par skolēnu un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem;
(3) sniedz izglītības iestādes vadītājam priekšlikumus par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu.

Vecāku pašpārvalde

Vecāku padomes veidošana atvieglo tālāko komunikāciju izglītības iestādes padomē – vecāki jau iepriekš ir savstarpēji vienojušies par vienotu pozīciju, nevis katrs pārstāv un pārzina tikai savu viedokli. Te būtiski ir nejaukt vecāku pašpārvaldi ar skolas padomi un tās funkcijām. Skolas padomē ir vecāku pārsvars, tomēr tajā piedalās arī pedagogi un skolēni. Jāuzsver, ka vecāku padome var būt arī tramplīnlēciens vecāku izvirzīšanai izglītības iestādes padomei.

Pedagoģiskā padome

Arī pedagogi veido savu institūciju, kurā tiek pārrunāti mācību jautājumi. Pedagoģisko padomi veido, lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un arī izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, un to norise ir jāprotokolē.

Papildus informācija

Ja vēlaties uzzināt vairāk, aicinām iepazīties ar: