E-kurss

7. Metodes demokrātijas kultūras stiprināšanai

  1. Veidot un praktizēt jaunus paradumus izglītojamo ikdienā: 
    • Organizēt labo darbu stundas, kuru laikā izglītojamie veido prāta vētru par darbiem, kas nepieciešami klasē, izglītības iestādē, novadā vai pilsētā. Pēc iespējas īstenot tās izglītojamo idejas kopā ar tiem audzēkņiem, kuri tam ir gatavi un vēlas to izdarīt kopīgi. 
    • Katrs izglītojamais apņemas paveikt vienu darbu dienas laikā. Dienas beigās visi izglītojamie satiekas un pārrunā, ko tieši katrs darījis, kā un kas dienas laikā noticis, kas bijis citādi nekā citās dienās, meklējot atbildi uz jautājumu, vai un ko maina pašu apņemšanās ikdienā. 
    • Apzināt izglītojamo iniciētos un īstenotos labos darbus un ar tiem dalīties izglītības iestādes tīmekļvietnē, izglītības iestādes vidē un novada vai pilsētas plašsaziņas līdzekļos. 
    • Pedagogs pēc savas iniciatīvas var kļūt par labo darbu patronu, palīdzot izglītojamiem īstenot viņu idejas, ieceres, palīdzot pilnveidot viņu organizatoriskās prasmes, tādējādi ar savu rīcību atklājot sadarbības, līdzatbildības un pašiniciatīvas nozīmi. 
  2. Izveidot klases skolēnu pienākumu sarakstu tā, lai katram skolēnam būtu iespējams izvēlēties vienu no tiem, uzņemties tā īstenošanu un praktizēšanu uz noteiktu laiku. Katru nedēļu kopā ar izglītojamiem pārrunāt, ko un kā katrs ir paveicis, un dot iespēju teikt paldies par kāda cita paveikto. 
  3. Praktizēt komplimentu, atzinības izteikšanu klasē par stundas, dienas vai nedēļas laikā izglītojamo paveikto, mācoties, gan kā izteikt atzinību, gan kā to pieņemt. 
  4. Organizēt tikšanos ar cilvēku, kurš bijis brīvprātīgais Latvijā vai kādā citā valstī, un iepazīt brīvprātīgā darba pamatprincipus. 
  5. Veidot brīvprātīgā darba dienu izglītības iestādē, kuras laikā katrs izglītojamais paveic vienu darbu pēc savas iniciatīvas, piemēram, palīdz kādam mazāko klašu skolēnam. 
  6. Veidot personīgās izaugsmes dienasgrāmatu, kurā atspoguļo katra izglītojamā ikdienā paveiktos darbus, kas akcentē sadarbību, līdzatbildību un pašiniciatīvu. 
  7. Individuāli izvēlēties pilsoni, kurš, pēc viņu domām, ir sniedzis būtisku ieguldījumu vietējā kopienā Latvijā, Eiropā vai pasaulē. Tā var būt mūsdienu vai vēsturiska personība. Tad uzzināt, kuras pilsoņa īpašības palīdzēja sekmēt pozitīvas pārmaiņas. Pēc individuālā pētījuma darboties grupās, kurās skolēni izveido kopīgu īpašību sarakstu, kas piemīt pilsoņiem, kuri sniedz pozitīvu ieguldījumu. 
  8. Iepazīt vairāku sabiedrībā zināmu cilvēku biogrāfiju. Izglītojamie var izvēlēties biogrāfiju, ar kuru padziļināti strādās. Sameklēt atbildes uz jautājumiem: Kas ir šis cilvēks? Kāda ir šī cilvēka loma? Kad cilvēks sniedza savu pozitīvo ieguldījumu? Kāpēc viņš to darīja? Kā viņš to darīja? Kādas izmaiņas notika vai tika sekmētas? Kādi papildu jautājumi vēl būtu jāuzdod? Var izveidot plakātu vai kolāžu par izvēlēto pilsoni. Ja iespējams, var sagatavot “PowerPoint” prezentāciju. Kā alternatīva šai metodei var būt kopīga biogrāfijas pētīšana. Piemēram, klase grupās iepazīstas ar biogrāfiju un izvērtē personības izaugsmi un sasniegto. Rezultātā grupas izveido personības kardiogrammu. Atzīmējot personas dzīves kāpumus un kritumus kā kardiogrammu. Grupa izskaidro savu kardiogrammu un salīdzina ar citām grupām. 
  9. Regulāri veidot 5 aktuālo notikumu pilsētā, valstī, pasaulē sarakstu plakātu veidā klasē vai skolas gaitenī. 
  10. Lai izpētītu kādu vietēja, nacionāla vai globāla līmeņa problēmu, izglītojamie var veikt vietējo iedzīvotāju aptauju. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, izglītojamie mācību stundā var izstrādāt savu problēmas risinājuma plānu, uzaicināt uz stundu kādas ieinteresētās biedrības pārstāvjus, lai uzklausītu speciālistu viedokli par pētāmo jautājumu un papildinātu vai uzlabotu iespējamo risinājumu. Izglītojamie ar skolotāju kopīgi varētu analizēt iegūtos aptauju rezultātus. Tā ir iespēja izglītojamiem iepazīt dažādu cilvēku un sociālo grupu domāšanas veidu. 
  11. Pedagogs izdala klasē Latvijā pazīstamu cilvēku teicienus. Izglītojamie min, kurus viņiem pazīstamus cilvēkus un viņu darbību varētu saistīt ar šo teicienu. Vēlāk skolēns rada savu moto, kas raksturo viņa darbību un kopā ar klasesbiedriem veido izstādi “Mūsu personību teicienu muzejs”: 
    • “Panākumi ir augļi par ieguldītajām pūlēm.” /V. Vīķe-Freiberga/ 
    • “Darbs un disciplīna – lūdzu, jums panākumu formula!” /R. Pauls/ 
    • “Dariet Latviju kā darbu!” /J. Streičs/ • “Mana devīze: nekad nepārstāj sevi kritizēt!” /V. Šimkus/ 
    • “Ja lēnītēm virzīsies uz savu mērķi, tev viss sanāks!” /R. Kaupers/ 
    • “Viss, kas mums vajadzīgs, ir mazliet vairāk pozitīvisma un optimisma, tad mēs kopā paveiksim lielas lietas!” /M. Štrombergs/ • “Visi nevaru ir tikai mūsu galvā.” /E. Leimane/ 
    • “Tu nepaliec labāks tikai tāpēc, ka tev ir daudz naudas.” /J. Prokopčuka/ 
    • “Atrast savu īsto vietu – tas jau ir panākums!” /S. Semjonovs/ 
    • “Dažreiz neveiksmes ir vajadzīgas. No tām var gūt labu mācību.” /M. Dukurs/ 
    • “Es nekad, nekad, nekad nepadodos!” /G. Račs/ 
    • “Vajag turēt acis un ausis vaļā un teikt jā izaicinājumiem, un tad noteikti radīsies iespēja sevi pierādīt.” /M. Upmane-Holšteine/ 
    • “Lai cik slikti arī kādreiz būtu, ja gribi kaut ko sasniegt, ir jāceļas.” /R. Vidzis/ 
    • “Nav vērts iet ceļu, kuru tev ierāda apkārtējie.” /M. Silova/ 

Papildus informācija: