E-kurss

6. Demokrātija mācību saturā

Skolēnu pilsoniskā līdzdalība tiek sekmēta gan atbilstošā mācību procesā, gan aktivitātēs ārpus formālās izglītības vides. 

Eiropas Savienības mūžizglītības pamatkompetencēs iekļauta sociālā un pilsoniskā kompetence. Tā sastāv no trim elementiem – zināšanām, prasmēm un attieksmēm/vērtībām.

  • Zināšanas par demokrātiju, tiesībām un pienākumiem, pilsoniskumu, vietējo, nacionālo, Eiropas un starptautisko institūciju darbību, aktuāliem mūsdienu notikumiem un būtiskākajiem nacionālās un pasaules vēstures notikumiem. 
  • Prasmes efektīvi iesaistīties vietējās un plašākas kopienas dzīvē, sadarboties, risināt problēmas, piedalīties vēlēšanās, kritiski un radoši domāt, pieņemt lēmumus. 
  • Attieksmes/vērtības – piederības sajūta savai vietai un valstij, atbildība, cieņa, solidaritāte. Līdzdalība nevalstiskajās organizācijās, interešu grupās, iesaistīšanās Eiropas Savienības programmu projektos un citi neformālās sadarbības instrumenti palīdz šo pamatkompetenču stiprināšanā. 


Noskataties LU pētnieces Iretas Čekses pēcdoktorantūras pētījuma par pilsoniskās izglītības līmeņa ietekmi uz drošību un vērtībām prezentāciju! Tajā salīdzinošā aspektā tiek pētīts, kā 13-14 gadus vecu jauniešu pilsoniskās kompetences līmenis ietekmē viņu pilsonisko izpratni par valsts drošību un kādas ir viņu pilsoniskās vērtības:

I.Čekse. “Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis: Ko varam darīt?”(Latvijas Universitāte, 2020)

Pilsoniskās izglītības jautājumu integrācija mācību saturā:
  • pilnveido skolēnu zināšanas un izpratni par demokrātiju, valsti, sabiedriskiem procesiem, līdzdalības nozīmi; 
  • veicina skolēnu prasmes analizēt un izteikt savu viedokli; 
  • stiprina skolu kā kopienu; 
  • rada interesi un motivāciju iesaistīties sabiedriski nozīmīgos procesos u. c. 

“Eurydice” 2017. gada ziņojumā “Pilsoniskā izglītība Eiropas skolās” akcentēta vidējās izglītības iestāžu loma mācību satura un pilsoniskās izglītības jautājumu integrācijā, kā arī analizēti dažādi pilsoniskās izglītības īstenošanas modeļi:

Pilsoniskās izglītības mācīšanās pieejas. (Eurydice, 2017)
Pašlaik tiek izšķirti trīs galvenie veidi, kā pilsoniskā izglītība tiek iekļauta valstu izglītības saturā:

  • Starppriekšmetu tēma – pilsoniskās izglītības mērķi, saturs vai mācīšanās rezultāti ir definēti kā starpnozaru visā izglītības saturā un par šīs izglītības nodrošināšanu ir atbildīgi visi skolotāji.
  • Integrēta citos mācību priekšmetos – pilsoniskās izglītības mērķi, saturs vai mācīšanās rezultāti ir iekļauti tādos plašākos mācību priekšmetos vai izglītības satura jomās, kas bieži ir saistīti ar humanitārajām zinātnēm vai sociālajām zinībām. Šajos plašākajos mācību priekšmetos vai izglītības satura jomās ne vienmēr ir ietverti atsevišķi pilsoniskajai izglītībai veltīti elementi. 
  • Atsevišķs mācību priekšmets – pilsoniskās izglītības mērķi, saturs vai mācīšanās rezultāti ir iekļauti atsevišķā mācību priekšmetā, kas galvenokārt ir veltīts pilsoniskuma jautājumiem.

Pilsoniskās izglītības mērķi un līdzekļi skolā. (Eurydice, 2017)

Demokrātijas jautājumiem būtu jābūt integrētiem visu mācību jomu saturā

Piemēram, vēlēšanu procesu un rezultātu kalkulācijas skolēni mācās izprast matemātikā, vērtībās balstītu rīcību analizē literatūrā, dabā pastāvošo demokrātiju izzina dabas zinību jomā u. c. Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā skolēni veido izpratni par tādiem jēdzieniem kā indivīds, sabiedrība (attiecības sabiedrībā, indivīda rīcība sadarbībā), vara un pārvaldes institūcijas, saimniecība (resursi, to izlietojums), kultūru daudzveidība, laika izpratne un pārmaiņas sabiedrībā. Ar konkrētām idejām un metodēm aicinām iepazīties e-kursa daļā “Metodes demokrātijas kultūras stiprināšanai”.

Papildus informācija: