E-kurss
2. Pilsoniskā sabiedrība
Demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā vēlēti pārstāvji vada valsti, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, lai panāktu valsts darbību sabiedrības interesēs
Demokrātija ir iespējama tikai tad, ja tauta ir aktīva lēmumu pieņemšanas procesā. Atbildīgā līdzdalībā:
- ikviens var brīvi paust uzskatus, piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, brīvi ievēlēt pārstāvjus;
- tiek īstenotas taisnīgas procedūras un laba pārvaldība;
- valstī ir aktīva pilsoniska sabiedrība.
Noskatieties izziņas video “Kā būt aktīvam pilsonim?”, kurā skaidroti veidi, kā ikviens var būt daļa no lēmumu pieņemšanas procesa un sniegt ieguldījumu vietējā kopienā un Latvijā!
Video “Kā būt aktīvam pilsonim?” (Jauniešu biedrība “KALM International Trainings”, 2019)
No līdzdalības attīstās pilsoniskums – veids, kā sabiedrības locekļi var pilnvērtīgi baudīt savas parlamentārās demokrātijas iekārtas piedāvātās brīvības
Pilsoniskās aktivitātes līmeni nosaka ne vien ārēji faktori, bet arī cilvēka iekšējā attīstība – vērtību pilnveide un garīgā izaugsme, kas tiešā veidā ietekmē indivīdu motivāciju un rīcību. Tieši indivīda iekšējā izaugsme un pasaules redzējums nosaka to, vai viņa izdarītās izvēles un pieņemtie lēmumi tiek virzīti ne vien uz individuāliem, bet arī uz sabiedrībai kopīgiem ieguvumiem. Klasiski pilsoniskums tiek strukturēts kā tradicionālais un aktīvais pilsoniskums.
Atbalsta materiāli pilsoniskās audzināšanas un pilsoniskās līdzdalības sekmēšanai (VISC, 2018)
Pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veidi:
- vēlēšanas;
- dalība nevalstiskā organizācijā vai nereģistrētā interešu grupā;
- brīvprātīgais darbs;
- dalība kampaņās, demonstrācijās, piketos un mītiņos vai arī to organizēšana;
- dalība atbalsta pasākumu un palīdzības organizēšanā, kā arī sabiedriski nozīmīgu jautājumu lemšanā, balsojot referendumā, piedaloties parakstu vākšanā, interneta balsojumos;
- iesaistīšanās vietējā pārvaldē – dalība dažādās padomēs, komitejās, komisijās, valdēs;
- sabiedriski derīgas aktivitātes – piedalīšanās talkās, dzīvesvietas sakārtošana, pasākumu organizēšana;
- interešu lobēšana – telefoniska un elektroniska saziņa ar valsts un pašvaldību ierēdņiem, politiķiem;
- ziedojumi;
- ētiskā patērniecība – tādu produktu un pakalpojumu pirkšana un lietošana, kas radīti, ievērojot ētiskus un vidi saudzējošus principus;
- iesaistīšanās publiskā diskusijā – viedokļa izteikšana internetā, ar televīzijas, radio un preses starpniecību, piedalīšanās publiskajās apspriedēs sabiedriski nozīmīgu jautājumu lemšanā.
Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā norādīts, ka valsts vara pieder tautai, kas tiek realizēta, deleģējot amatpersonām valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības labā
Aktīva pilsoniska līdzdalība izpaužas arī, sabiedrībai veidojot no valsts neatkarīgus formālus vai neformālus veidojumus, tādējādi realizējot Satversmes 102. pantā noteikto biedrošanās brīvību – ikviena iedzīvotāja tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Papildus Satversmes 101. pants nostiprina tautas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Tādi tiesību akti kā Valsts pārvaldes iekārtas likums, Ministru kabineta kārtības rullis, Saeimas kārtības rullis, likums Par pašvaldībām nosaka sabiedrības līdzdalību publiskajā pārvaldē un šo līdzdalību metodes – līdzdarbojoties darba grupās, konsultatīvajās padomēs, piedaloties sabiedriskajās apspriedēs, sniedzot atzinumus, priekšlikumus un iebildumus plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā. Līdzdalības mehānismi arvien vairāk tiek ieviesti arī tiešsaistē, piemēram, Tiesību aktu projektu publiskais portāls https://tapportals.mk.gov.lv/.
Pilsoniskā līdzdalība kā caurviju prasme
Pilsonisko līdzdalību skolā pilnveido kā caurviju prasmi, tāpēc ļoti nozīmīgi ir iedzīvināt un īstenot to jēgpilni, nevis šķietami, formāli. Atgādinām par izaugsmes kāpnēm, kas uzskatāmi atspoguļo skolēnu līdzdalības līmeņus skolā:
Pilsoniskā līdzdalība. Caurviju prasmju attīstība izglītības posmos 6. – 9.klase un 12.klase (projekts “Skola2030”)
Pilsoniskā līdzdalība iekļauj skolēna prasmes:
- apzināties un skaidrot vietējā un globālā mēroga norises;
- aktīvi un atbildīgi iesaistīties, rēķinoties ar cilvēkiem un vidi;
- cieņpilni izturēties pret dažādām kultūrām.
Skolēns, kurš attīstījis pilsonisko līdzdalību, veido aktīvu dzīves pozīciju un nostiprina savu pārliecību par katra indivīda iespējām ietekmēt un mainīt vidi un situāciju, kurā atrodas, sabiedrības un vides ilgtspēju saista ar indivīda ikdienas rīcību, saskata to gan lokālā, gan globālā mērogā, empātiski izzina daudzveidīgus uzskatus, rīkojas solidāri un atbildīgi, sarunās meklē un kopā ar citiem īsteno risinājumus pretrunīgām situācijām.
“Kas ir pilsoniskā līdzdalība? (projekts “Skola2030”)
Papildus informācija:
- Lasiet interviju “Pilsoniskās līdzdalības aktivitāte ir zema” ar biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktori Kristīni Zonbergu. Pieejama: https://lvportals.lv/viedokli/332591-pilsoniskas-lidzdalibas-aktivitate-ir-zema-2021 ;
- Iepazīstieties ar biedrības “Lauku partnerība Lielupe” pētījuma “Dzīves vides novērtējums Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotāju skatījumā – identificētās problēmas un izaicinājumi, iedzīvotāju līdzdalības līmenis un sapratne par demokrātijas kultūru un pilsonisko sabiedrību” rezultātiem par dzīves kvalitāti un līdzdalības iespējām Jelgavas novadā. Izveidotā infografika: http://kopdare.lv/index.php/13-aktualitates/2021/54-iedzivotaji-jutas-piederigi-savam-novadam-un-velas-iesaistities-pasvaldibas-lidzdalibas-budzeta-aktivitates-tomer-ne-vienmer-ir-gatavi-veltit-savu-laiku-sabiedribas-laba un pētījums: https://drive.google.com/file/d/1LxMmlCWzOEu3SaK6h5W4r2-LYTqTMni/view
- Iepazīstieties ar biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” veikto pētījumu, kas atspoguļo skolēnu, pedagogu un vecāku zemo izpratni par viņu iespējām ietekmēt lēmumus pašvaldībā, valstī un Eiropā. Pieejams: http://www.demokratijaskola.lv/2021/09/13/petijums-pilsoniskas-kompetences-pasnovertejums/ ;